
Kad lasāt šo tekstu, valkājat džinsu pāri vai arī jums ir daži pāri skapī vai netīrās veļas grozā.
Tas ir tāpēc, ka džinsi ir visizplatītākais apģērba gabals pasaulē. Audumu, no kura izgatavotas slavenākās bikses, sauc par džinsiem.
Džinsi mums bieži asociējas ar Amerikas Savienotajām Valstīm un amerikāņu sapni, taču džinsu audums ir nācis no Francijas: “serge de Nimes” bija izturīgs audums, kas 16. gadsimtā ražots Nimas pilsētā Francijas dienvidos. Amerikāņu popkultūras popularizētais termins “zilie džinsi” arī ir radies Francijā: “bleu de Gênes”, kas nozīmē “Dženovas zilais”, bija izturīgs audums, kas izgatavots no vilnas un kokvilnas, ko pārdeva Itālijas ostas pilsētā Dženovā un ko galvenokārt izmantoja jūrnieki viduslaikos.

Īsumā.
Džinsu mūslaiku vēsture aizsākās 19. gadsimta vidū, kad Lēbs (Levi) Štrauss Kalifornijas kalnračiem un fermeriem sāka pārdot lētas, ērtas un darbam piemērotas džinsa bikses. Pēc tam, kad drēbnieks Džeikobs Deiviss piestiprināja ikoniskās metāla kniedes, lai palielinātu izturību, 1873. gada 20. maijā — džinsu oficiālajā dzimšanas dienā — tika saņemts šī izstrādājuma izgudrojuma patents.
Pirmais sievietēm paredzētais modelis — Lady Levi’s — tika ražots un tirgots jau 1935. gadā. Vēlāk džinsi kļuva par dekadentā kapitālisma simbolu, kad dzelzs priekškars sadalīja pasauli divās daļās. 1950. gados džinsu bikses populāras padarīja rokenrola dziedātāji un kinozvaigznes, bet 60. gados tās bija hipiju miera manifests. Kopš tā laika džinsu dizains un krāsa ir pastāvīgi attīstījušies, lai apmierinātu visas patērētāju vēlmes. Džinsu “hameleoniskā” tipa dēļ Džordžo Armani secināja, ka džinsi demonstrē “modes demokratizāciju”.
No slavas līdz ilgtspējai.

Ņemot vērā džinsu popularitāti, to ražošana, lietošana un utilizācija būtiski ietekmē vidi. Tāpēc ražotāji īsteno ekoloģiskās stratēģijas, piemēram, izmanto kokvilnu, kas novākta no ilgtspējīgām kultūrām, savākta ar minimālu piesārņojumu, ar mazāku pesticīdu daudzumu un, pārstrādājot ūdeni. Tajā pašā laikā otrreizēji pārstrādātu plastmasas šķiedru kā alternatīvas izejvielas izmantošana un tekstilizstrādājumu krāsošana ar fermentiem ķīmisko krāsvielu vietā ir vēl divas ilgtspējīgas prakses, ko izmanto džinsu ražošanā.
Pats par sevi saprotams, ka, atrodot ērtu džinsu pāri, kas jums lieliski piestāv, jūs vēlaties tos valkāt pēc iespējas ilgāk. Tieši tāpēc ir saprātīgi krāsainajām drēbēm izmantot mazgāšanas līdzekli, kas ir efektīvs tīrīšanas procesā un saudzīgs pret drēbēm. Tāpat varat ievērot dažus padomus par mazgāšanu un kopšanu. Tādējādi jūsu džinsi kalpos ilgāk.

Statistika liecina, ka tekstilizstrādājumu atkritumi veido aptuveni 5 % no kopējiem atkritumiem pasaulē. Turklāt patērnieciskums veicina tendenci ātri saražot vairāk apģērbu (“ātrā mode”), un tekstilizstrādājumu atkritumu daudzums katru gadu palielinās. Tāpēc modes industrija pašlaik koncentrējas uz ietekmes uz vidi mazināšanu ne tikai ar ilgtspējīgas ražošanas pasākumiem, bet arī ar pārstrādes veicināšanu.
Lai gan džinsa audums ir izgatavots no kokvilnas, šķiedru ķīmiskā apstrāde apgrūtina dabisko noārdīšanos un sadedzināšana veicina gaisa piesārņojumu, negatīvi ietekmējot veselību. Tādēļ pirmie soļi negatīvās ietekmes uz apkārtējo vidi mazināšanā ir:
- atkārtota izmantošana… Kad džinsa bikses un jakas ir nolietotas, tās var kļūt par somām, dārznieku priekšautiem, čībām, gultas pārklājiem, dīvānu spilveniem, pildspalvu turētājiem un daudz ko citu.
- Atsevišķā savākšana īpašos ielu konteineros, ar NVO starpniecību vai apģērbu veikalos, izmantojot “paņemšanas atpakaļ” programmas.
Pēc savākšanas džinsi tiek nogādāti pārstrādes rūpnīcās, kur tos šķiro, noņem kniedes un rāvējslēdzējus, audumu sagriež plānās loksnēs, pēc tam katru loksni papildus sasmalcina kokvilnas šķiedrās. Seko šķiedru atjaunošanas process, un pēc tam kokvilnas šķiedras tiek atkārtoti izmantotas kā izejviela jaunu džinsu ražošanā.
“R-jeans” ir džinsi, kas izgatavoti no vismaz 30 % otrreizēji pārstrādāta izejmateriāla, un tie parāda apģērba nākotni — atbildīgu un ilgtspējīgu, kurā mēs katrs varam dot savu ieguldījumu, atsevišķi savācot apģērbu.
